Month: November 2008

Pelējums dzīvokļos – iedzīvotāju nedienas

Rīgas tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs savos pētījumos norāda, ka šāda problēma, proti, pelējums uz sienām, griestiem un citām virsmām, ir turpat vai visām padomju laika mājām.

Pēc savas ilggadējās darba prakses secinu, ka pelējuma parādīšanās vērojama divos gadījumos:

Ēkā ielikti pakešu logi, bet nav padomāts par ventilāciju. Ja tiek likti pakešu logi, nevajadzētu žēlot naudu un izvēlēties tādus, kas piedāvā ventilācijas iespējas. Ja tomēr tas nav izdarīts, tad dzīvokli regulāri jāvēdina, katru dienu logus jāatver vismaz uz 5-10 minūtēm, radot caurvēju.

Mitrums, kas padomju laika mājās bieži sastopams starp paneļu un ķieģeļu šuvēm, nokļūst dzīvokļa iekšpusē un uz dzīvokļa sienām veido melnus plankumus. Pie kam pelējums visaktīvāk veidojas pavasaros un rudeņos, kad mājās atslēgta centrālapkure.

Ja pelēšana jau ir sākusies, cīnīties ar to ir ļoti grūti. Ir speciāli līdzekļi, kas paredzēti pelējuma un pelējuma sēnītes likvidēšanai, taču to efektivitāte ir ļoti zema, un pēc laika pelējums var parādīties atkal. Vecmodīgs, bet uz laiku efektīvs paņēmiens, ir sienu nogruntēšana ar nedzēstajiem kaļķiem, kas saēd pelējuma sēnīti, tomēr arī tas nav brīnumlīdzeklis.

Ko darīt? Pēc pieredzes varu teikt, ka ideāli būtu “ārstēt” un vienlaikus siltināt mājas ārsienas. Diemžēl daudzdzīvokļu namos tas ne vienmēr ir iespējams. Docents Juris Biršs norāda – nebūtu lietderīgi siltināt tikai vienu stāvu, ja nu pēkšņi dzīvokļa īpašnieks ir tik uzņēmīgs. Efekts būs tikai tad, ja siltināta tiks visa māja. Bet, tā kā daudzdzīvokļu mājās par šādu soli izšķirties ir ļoti grūti, tad nekas cits neatliek, kā ķerties pie glābšanas darbiem iekštelpās.

1.solis.

Mitro un pelēt sākušo dzīvokļa sienu attīra līdz pamatnei un dezinficē ar kādu no speciālajiem šķidrumiem. Tautā tos sauc par antibakteriālajām jeb pretpelējuma gruntīm. Mūsdienās šo preparātu piedāvājums būvmateriālu veikalos ir ļoti plašs. Piecu litru kannas izmaksas atkarībā no ražotājfirmas ir Ls 2,5 – 16. Ļoti labus būvķīmijas līdzekļus ražojot mūsu pašu “Vincents Poliline”. Meistaru vidū cieņā arī “Knauf” un “Mira” produkti. Agrāk sienas tika dezinficētas ar vara vai dzelzs vitriolu, taču tam ir stiprs un ilgstošs, nepatīkams aromāts, pie kam tas ir kaitīgs cilvēka veselībai.

2.solis.

Kad siena ir dezinficēta un nožuvusi, uz tās nekādā gadījumā nedrīkst likt ģipškartonu vai kādu citu materiālu, kas aizsegtu melnos plankumus. Šie materiāli sabojāsies dažu mēnešu laikā.

3.solis.

Veikalos ir nopērkamas putupolistirola plātnes vai tā saucamās termotapetes, ko ar speciālu līmi, kas ir izturīga arī pret mitrumu, līmē uz apstrādātajām sienām. Šo plātņu un termotapešu biezumu var izvēlēties pēc paša ieskatiem. Iesaku pirkt putupolistirolu, kuram virsū jau ir kartons, vai termotapetes ar uzlīmētu papīru – tā pēc tam būs vieglāk uzlīmēt tapetes. Vēl parastā putuplasta vietā var līmēt korķa plātnes, kas no ekoloģiskā aspekta ir daudz labākas.

Eksperti norāda – pareizi apstrādātai sienai uz 5-10 gadiem vajadzētu izskatīties glītai. Ja viss būs izdarīts pareizi, dzīvokļu īpašnieki par mājas nepilnībām varēs aizmirst.
Aicinu dzīvokļu īpašniekus minētajai problēmai pieiet ar izpratni un saprast, ka pie pelējuma rašanās nav vainojami dzīvojamo māju apsaimniekotāji, bet problēma veidojas nepareizas dzīvokļa ekspluatācijas un dzīvojamo māju konstruktīvo nepilnību rezultātā.

Par siltumu

1. Kā maksāja par siltumu, kāda bija reālā situācija?

Ap 1990.gadu daudzdzīvokļu mājās sāka rasties problēmas ar norēķināšanos par siltumu. Tolaik vienīgais siltuma piegādātājs bija  „Liepājas siltums”. Siltuma aprēķins tika veikts par apkurināmo platību, neņemot vērā griestu augstumu, mājas siltumizolācijas īpašības, mājas siltumapgādes sistēmas tehnisko stāvokli.
Pieaugot nemaksātāju parādiem, ar ,,Liepājas siltuma” iniciatīvu sākās apkures radiatoru demontāža parādniekiem, ko īstenoja namu pārvaldes, sastādot par to aktu. Tika ieviests 10% tarifs bez objektīva pamatojuma. Šo situāciju izmantoja daudzi attapīgi iedzīvotāji un patvaļīgi atvienoja apkures radiatorus. Daži pasūtīja projektus par alternatīvās apkures ierīkošanu (elektrība vai gāze).

2. Kā situācija mainījās?

Ilgstoši ,,Liepājas Siltumam” atrodoties maksātnespējas procesā, tirgū ienāca cits pakalpojuma sniedzējs – SIA ,,Liepājas enerģija”. No 2004.gada sākās process, kurā siltumenerģiju pārdod pēc fakta ar mērierīču uzskaites palīdzību. Pēc tam sekoja 2006.gada 6.decembra MK noteikumi Nr.971 “Siltumeneģijas piegādes lietošanas noteikumi”, kuri noteica, ka norēķinus veic, pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem. Šāda norma ir iestrādāta arī 2008.gada 30.oktobra MK noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”.

3. Sekas.

Mājas tika aprīkotas ar mūsdienīgiem siltummezgliem ar mērķi, lai, atkarībā no gaisa temperatūras, ekonomiskāk izmantotu siltumenerģiju dzīvokļu apsildīšanai un lai siltummezglā sagatavotu silto ūdeni.
Visu šo pasākumu kompleksu īstenoja par mājas finanšu līdzekļiem, piesaistot kredītu, kuru garantēja Liepājas pilsētas dome. Tas tika veikts MK noteiktos termiņos, turklāt neviena māja 2007.gada ziemā nepalika bez siltumapgādes. Protams, ir jāsaprot, ka siltummezglu apkalpošanu, remontu, rezerves daļu iegādi turpmāk finansē dzīvokļu īpašnieki.

4. Kas notiek šobrīd?

Līgumu par siltumapgādi slēdz apsaimniekotājs ar ,,Liepājas eneģiju” par konkrēto māju-siltummezglu un norēķinās ar piegādātāju 100% apmērā līgumā paredzētā termiņā, neatkarīgi no tā, kā maksā dzīvokļu īpašnieki- faktiskais siltumenerģijas patērētājs.
Mājās, kurās nav izmaiņas siltumapgādes sistēmās, viss siltuma daudzums, kas tiek uzskaitīts siltumskaitītājā, tiek sadalīts proporcionāli apsildāmai platībai visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Mājās, kurās ir izmaiņas, (atslēgti radiatori, ieviesta alternatīvā apkure), par siltuma patēriņu kāpņu telpās, pagrabos u.c. kopīpašumam piederošās telpās šo dzīvokļu īpašnieki norēķinos nepiedalās. Tas nozīmē, ka viņu vietā daļu no kopīpašuma telpu apsildīšanai izlietotās siltumenerģijas apmaksā kaimiņi.
Kas tiek darīts?
PSIA “Vecliepāja” kā apsaimniekotājs ir izsūtījusi visiem tiem 184 abonentiem, kuru dzīvokļos ir veiktas izmaiņas siltumapgādē, paziņojumus par projektu salīdzināšanu, atbilstoši šodienas situācijai, vai apkures radiatoru pieslēgšanu, kā tas bijis sākotnēji, tomēr atsaucība nav liela. Tikai 37 dzīvokļu īpašnieki godprātīgi pasūtījuši aprēķinu par faktiski saņemto siltumenerģijas daudzumu no neizolētiem stāvvadiem, iepriekš maksāto 10% vietā.
Šīs apkures sezonas laikā paredzam atkārtoti apsekot visus dzīvokļus, fiksējot faktisko stāvokli, tādejādi sagatavojot informāciju un pamatojumu, lai tie būtu noderīgi tiesvedībā.

5. Varianti.

 Visbiežāk dzirdētie attaisnojumi ir šādi:
1. Apkuri atslēdza namu pārvalde, radiatorus aizveda, lieciet atpakaļ!
2.Manā dzīvoklī radiatori ir, stāvvadi no ceturtā stāva uz piekto demontēti –pieslēdziet!
3.Dzīvoklī ir siltumskaitītājs , mani neinteresē, kā siltums tiek līdz manam dzīvoklim.
4.Es tādu dzīvokli nopirku. Par kādiem grēkiem man jāmaksā?
Katrs gadījums ir izskatāms individuāli, tomēr tas neatbrīvo dzīvokļa īpašnieku no maksas gan par faktiski patērēto siltumenerģiju dzīvokļa apkurei, gan par kopīpašuma daļā izlietotās siltumenerģijas daudzumu.

6.Kā uzlabot situāciju, negaidot tiesas procesus?

 Jāatceras, ka mājā, kurā jums pieder dzīvokļa īpašums, jums pieder arī domājamā daļa no kopīpašuma.
Jūs esat tiesīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemt lēmumu, pēc kādiem principiem tiek sadalīts viss izlietotais siltumenerģijas daudzums, kuru uzrāda mājas kopējais skaitītājs.
Apsaimniekotājs ir gatavs sadarbībai, lai sniegtu nepieciešamo informāciju.