Dzīvokļos

Pelējums dzīvokļos – iedzīvotāju nedienas

Rīgas tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs savos pētījumos norāda, ka šāda problēma, proti, pelējums uz sienām, griestiem un citām virsmām, ir turpat vai visām padomju laika mājām.

Pēc savas ilggadējās darba prakses secinu, ka pelējuma parādīšanās vērojama divos gadījumos:

Ēkā ielikti pakešu logi, bet nav padomāts par ventilāciju. Ja tiek likti pakešu logi, nevajadzētu žēlot naudu un izvēlēties tādus, kas piedāvā ventilācijas iespējas. Ja tomēr tas nav izdarīts, tad dzīvokli regulāri jāvēdina, katru dienu logus jāatver vismaz uz 5-10 minūtēm, radot caurvēju.

Mitrums, kas padomju laika mājās bieži sastopams starp paneļu un ķieģeļu šuvēm, nokļūst dzīvokļa iekšpusē un uz dzīvokļa sienām veido melnus plankumus. Pie kam pelējums visaktīvāk veidojas pavasaros un rudeņos, kad mājās atslēgta centrālapkure.

Ja pelēšana jau ir sākusies, cīnīties ar to ir ļoti grūti. Ir speciāli līdzekļi, kas paredzēti pelējuma un pelējuma sēnītes likvidēšanai, taču to efektivitāte ir ļoti zema, un pēc laika pelējums var parādīties atkal. Vecmodīgs, bet uz laiku efektīvs paņēmiens, ir sienu nogruntēšana ar nedzēstajiem kaļķiem, kas saēd pelējuma sēnīti, tomēr arī tas nav brīnumlīdzeklis.

Ko darīt? Pēc pieredzes varu teikt, ka ideāli būtu “ārstēt” un vienlaikus siltināt mājas ārsienas. Diemžēl daudzdzīvokļu namos tas ne vienmēr ir iespējams. Docents Juris Biršs norāda – nebūtu lietderīgi siltināt tikai vienu stāvu, ja nu pēkšņi dzīvokļa īpašnieks ir tik uzņēmīgs. Efekts būs tikai tad, ja siltināta tiks visa māja. Bet, tā kā daudzdzīvokļu mājās par šādu soli izšķirties ir ļoti grūti, tad nekas cits neatliek, kā ķerties pie glābšanas darbiem iekštelpās.

1.solis.

Mitro un pelēt sākušo dzīvokļa sienu attīra līdz pamatnei un dezinficē ar kādu no speciālajiem šķidrumiem. Tautā tos sauc par antibakteriālajām jeb pretpelējuma gruntīm. Mūsdienās šo preparātu piedāvājums būvmateriālu veikalos ir ļoti plašs. Piecu litru kannas izmaksas atkarībā no ražotājfirmas ir Ls 2,5 – 16. Ļoti labus būvķīmijas līdzekļus ražojot mūsu pašu “Vincents Poliline”. Meistaru vidū cieņā arī “Knauf” un “Mira” produkti. Agrāk sienas tika dezinficētas ar vara vai dzelzs vitriolu, taču tam ir stiprs un ilgstošs, nepatīkams aromāts, pie kam tas ir kaitīgs cilvēka veselībai.

2.solis.

Kad siena ir dezinficēta un nožuvusi, uz tās nekādā gadījumā nedrīkst likt ģipškartonu vai kādu citu materiālu, kas aizsegtu melnos plankumus. Šie materiāli sabojāsies dažu mēnešu laikā.

3.solis.

Veikalos ir nopērkamas putupolistirola plātnes vai tā saucamās termotapetes, ko ar speciālu līmi, kas ir izturīga arī pret mitrumu, līmē uz apstrādātajām sienām. Šo plātņu un termotapešu biezumu var izvēlēties pēc paša ieskatiem. Iesaku pirkt putupolistirolu, kuram virsū jau ir kartons, vai termotapetes ar uzlīmētu papīru – tā pēc tam būs vieglāk uzlīmēt tapetes. Vēl parastā putuplasta vietā var līmēt korķa plātnes, kas no ekoloģiskā aspekta ir daudz labākas.

Eksperti norāda – pareizi apstrādātai sienai uz 5-10 gadiem vajadzētu izskatīties glītai. Ja viss būs izdarīts pareizi, dzīvokļu īpašnieki par mājas nepilnībām varēs aizmirst.
Aicinu dzīvokļu īpašniekus minētajai problēmai pieiet ar izpratni un saprast, ka pie pelējuma rašanās nav vainojami dzīvojamo māju apsaimniekotāji, bet problēma veidojas nepareizas dzīvokļa ekspluatācijas un dzīvojamo māju konstruktīvo nepilnību rezultātā.